2018. gada 28. jūlijā pacietīgi sēdēju laukā un gaidīju, kad izklīdis mākoņi, lai varētu iemūžināt Sarkano Mēnesi. Daba lika gaidīt divas stundas un vēl nosūtīja pa virsu nelielu lietu. Zaudēju cerības un braucu mājās. Jau taisījos iet gulēt, kad pienāca ziņa no draudzenes, ka Mēness ir redzams.
Metos uz balkona ar statīvu. Rokas trīc, nespēju sakoncentrēties, bet fotoaparātā vēroju fantastisku Saules staru pirmo skārienu uz Mēness. Jūs neticēsiet, bet Mēness ir apaļš un viņš izskatījās skaistāk, nekā jebkāda datoru grafika. Man mājai priekšā auga koks un skrēju laukā, lai nobildētu atlikušo no ilgākā 21. gadsimta Mēness aptumsumiem. Tie, kas vēroja klātienē, mēs esam ierakstīti vēstures grāmatās!!!! Neņemiet ļaunā, satraukumā ieliku daudz fotogrāfiju.
Ierakstīt komentāru